Kurzemes un Zemgales AA Reģiona 5.sanāksme
Kuldīgā, 2023. gada 23. aprīlī, plkst. 12.00
PROTOKOLS Nr. 5
Dalībnieki: 23 AA dalībnieki, tajā skaitā 21 pārstāvji no grupām, no kuriem balsstiesīgie – 13, 2 Pilnvaroto Padomes pārstāvji (Reģistrācijas lapa – Pielikumā.)
SANĀKSMES NORISE:
1. Sanāksmes atklāšana, ziņojums par dalībnieku skaitu, reģiona grupu pārstāvniecību, grupu pārstāvju ar balss tiesībām skaitu. Ziņo Reģiona sekretāre J.N.
Sanāksmē piedalās 23 AA dalībnieki, tajā skaitā 21 pārstāvji no grupām, no kuriem balsstiesīgie – 13, 2 Pilnvaroto Padomes pārstāvji.
2. Sanāksmes vadītāja, protokolista un balsu skaitītāja ievēlēšana.
J. ierosina balsot par balsu skaitītāju – D.;
sanāksmes vadītāju- J.;
sanāksmes protokolisti – I. S.
Balsojums par balsu skaitītāju, sanāksmes vadītāju un protokolisti šādā sastāvā.
Par – 13.
3. Iespējamie labojumi vai papildinājumi Reģiona sanāksmes dienas kārtībā.
J.N. Ziņo klātesošajiem par to, ka, lai apmaksātu cienastu kafijas galdam, kuldīdznieki ir iztērējuši 63 eiro, ventspilnieki – 85 eiro, kopā 148 eiro.
N. iebilst, ka tas ir pašsaprotami – tas, kurš uzņem sanāksmes dalībniekus, rūpējas par cienasta pamatu, pārējie dalībnieki, ja vēlas, atved savu cienastu.
T. ierosina saziedot naudu šodienas sanāksmē un atmaksāt grupām, kas nodrošina cienastu, šīs summas atpakaļ.
A. E. ierosina papildinājumu dienas kārtībai: sanāksmes beigās ielikt dienas kārtības punktu – pārējie jautājumi.
Balsojums par to, lai šodienas Reģiona sanāksmes dienas kārtības beigās tiktu iekļauts punkts “Pārējie jautājumi”.
Par – 12.
Reģiona sanāksmes jautājumu apspriešana
4. Par Latvijas AA 37. Kalpošanas Konferences norisi, izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Ziņo Ilze S. Var papildināt arī citi KK dalībnieki. I. S. aicina klātesošos iepazīties ar tikko, 20.aprīlī publicēto “AA Vēstis” Speciālizlaidumu “Konference 2023 Vēstis”, kurās var iepazīties gan ar dalībnieku skaitu, grupu pārstāvniecību, konferences sanāksmes izmaksām, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī ar dalībnieku novērtējuma anketas kopsavilkumu šai konferencei. Daudzi no klātesošajiem arī bija šīs konferences dalībnieki, tādēļ I.S. piedāvā šodien pievērsties tiem konferencē pieņemtajiem lēmumiem, kas ir aktuāli mums kā reģionam:
1) Lēmums par Konferences Komitejas izveidi, kuras sastāvā darbojas 1 delegāts no Kurzemes – Zemgales reģiona. Konferences komiteja jau ir uzsākusi darbu, tādēļ ir svarīgi šodien ievēlēt delegātu no reģiona, kurš darbosies Konferences Komitejā;
2) Lēmums par to, ka 2024.gada Konferencē katram reģionam tiek piešķirta viena balss. Kas nesīs šo Kurzemes – Zemgales reģiona balsi uz 2024.gada Konferenci? Vai tas būs tas pats delegāts, kas darbojas Konferences Komitejā vai tie būs divi dažādi cilvēki no reģiona?
3) Lēmums par to, ka Konference rekomendē turpināt pāriešanu uz reģionu sistēmu, nenosakot termiņu. Mums kā reģionam ir svarīgi saglabāt un turpināt šobrīd iesākto kopīgo darbu un domāt, kā to padarīt efektīvāku, paplašinot grupu pārstāvniecību reģiona sanāksmēs.
4) Konferences jautājums par to, kā palīdzēt mazajām grupām augt un attīstīties, un nest vēsti tiem, kas joprojām cieš. Daži no konferences darba grupās izskanējušiem ierosnājumiem ir aktuāli arī mums kā reģionam: reģiona tuvākajām grupām braukt uz šo mazo grupu sapulcēm, tādējādi stiprinot tās un palīdzot tām augt un attīstīties. Iespējams, šis ierosinājums ir pamats tam, lai atjaunotos aktivitāte apvidus grupās.
5) Konferences jautājums par Latvijas AA interneta žurnāla aavinoga.org popularizēšanu sadraudzības vidū. Viens no konferences darba grupu ierosinājumiem bija – izmantot interneta žurnālā publicētos rakstus katras Latvijas AA sadraudzības grupas sapulcēs gan tēmām, gan, lai lasītu, pārrunātu un dalītos pieredzēs.
6) Konferences jautājums par AA biroja lomu sadraudzībā un biroja darbinieka algas celšanu, kam nepieciešams palielināt ziedojumu apmēru. Konferences darba grupu ieteikumi, kas varētu būt aktuāli mums kā reģionam ir: palielināt literatūras iepirkumu tirgošanai grupā, ko mēs kā reģions arī godprātīgi veicam, jo pēc katras reģiona sanāksmes tiek pārskaitīta nauda sadraudzībai par sanāksmes laikā pārdoto literatūru. Jautājums – vai mēs kā reģions varam vienoties par kādu procentuāli noteiktu summu, ko ziedot sadraudzībai pēc katras reģiona sanāksmes? Iepriekšējās sanāksmēs izskanēja laba grupu pieredze par to, kā tiek procentuāli sadalīta ziedotā naudas summa: cik paliek grupai, cik tiek pārskaitīts sadraudzībai.
A.E. papildina, ka svarīgs ieguvums, kas tapa pieejams šajā konferencē ir “Latvijas AA kalpošanas rokasgrāmatas projekts”, ar kuru ir iespējams iepazīties katram konferences dalībniekam un iepazīstināt ar to arī grupas.
Viedokļu apmaiņa – par 2 cilvēku pārstāvniecību no Kurzemes – Zemgales reģiona O. kā PP pārstāvis vērš klātesošo uzmanību uz to, ka te ir domāts 1 delegāts no reģiona, kas kalpo gan Konferences komitejā, gan nes reģiona balsi uz 2024.gada Konferenci.
I.S. oponē, ka tie ir divi atsevišķi konferences balsojumi un lēmumi un nav noteikts, ka tas ir viens cilvēks, tādēļ arī šo jautājumu izskata reģiona sanāksmē, lai klātesošie izlemj vai tas būs viens delegāts, vai tie būs divi pārstāvji no reģiona. A. E. iesaka ievēlēt vienu cilvēku tagad, kas darbosies Konferences komitejā, bet pārstāvi uz Konferenci var ievēlēt vēlāk.
I. uzsver, ka šis delegāts ir ļoti svarīgs kā reģiona pārstāvis, tādēļ tam vajadzētu būt 1 cilvēkam.
J. iesaka pārtraukt viedokļu apmaiņu, pārdomāt šo jautājumu starpbrīdī un turpināt, kad dienas kārtībā būs punkts par Kurzemes – Zemgales pārstāvja ievēlēšanu.
5. Latvijas AA Kalpošanas struktūra. Ziņo A.K.
A.K. atzīmē, ka AA kalpošanas struktūra ir mistika, kuru neviens nav redzējis, bet visiem ir viedokļi. Šobrīd ir diskusija – kāda izskatās un kādai vajadzētu būt šai struktūrai. A.K. ir daudz pētījis citu valstu pieredzi, guvis pieredzi, apmeklējot citu valstu kalpošanas pasākumus un dalījies tajos arī ar mūsu pierdzi. Nav iespējams vienkārši nokopēt citu valstu struktūru vai no sākuma – izdomāt struktūru un tad to apdzīvot ar cilvēkiem. Ir svarīgi ievērot principu – kam vajadzīga struktūra? Mēs pulcējamies, jo ir vēlēšanās uzzināt citu pieredzi, palīdzēt viens otram. No tā viss sākas. Arī AA. Ir vajadzība un to vajag apmierināt. AA tās ir kalpošanas vajadzības. Struktūrai ir jākalpo sadraudzībai. Izejot no grupas līmeņa, tās vajadzības ir: kādam jāvada sapulce, kādam ir jāatslēdz durvis, kādam jāvara kafija, ievēl VKP. Katram uzticamam kalpotājam tiek deleģēti pienākumi. Svarīgi pievērst uzmanību 2.tradīcijai – “Mūsu grupas darbībā ir tikai viena augstākā autoritāte – mīlošais Dievs, kā viņš var atklāties mūsu grupas apziņā. Mūsu vadītāji ir tikai uzticami kalpotāji, viņi nevalda.” Šim principam jādarbojas visu līmeņu grupās: līdzsvaram starp grupas sirdsapziņu un uzticama kalpotāja kalpošanu. Jo skaidrāk katra no šīm pusēm saprot, ko katrai jādara, jo drošāk jutīsies uzticamais kalpotājs. Uzticēšanās kalpotājam, jo grupas sirdsapziņai nav jādara kalpotāja darbs. Kalpotājs dara darbu, ko viņam uzticējusi grupas sirdsapziņa. Jo lielāki mērogi, jo skaidrākai vajadzētu būt izpratnei. Struktūrā viss sākas ar grupu. Latvijā grupas savus pārstāvjus sūta uzreiz uz Konferenci. Līdz šim tas darbojās. Tas, kas ir pa vidu struktūrā starp grupām un Konferenci, izaug no grupas dabiskajām vajadzībām. Ja rodas kāda vajadzība (piem., nepieciešama palīdzība) – Kuldīgai vajag atbalstu, Jēkabpils saka – par tālu, bet tuvākās grupas var sniegt atbalstu. Šī ir faktiskā vajadzība: nepieciešama komunikācija, atbalsts šaurākā lokā un šīs vajadzības apmierināšanas dēļ grupas vienojas starpgrupā. Ir vajadzības, ko mēs nevaram atrisināt Reģionā, bet, sadarbojoties šaurākā lokā, mēs varam risināt šos jautājumus. Reģions nevar lemt par visas Latvijas AA sadraudzības jautājumiem. Konference kā sirdsapziņa var pieņemt lielos lēmumus, bet nevar veikt regulārus darbus, piem. Tirgot literatūru.
Jo zemāk apgrieztajā struktūras trijstūrī ir kalpotājs, jo lielāka ir viņa atbildība. Pilnvaroto padomei jāizdara darbs, ko nevar izdarīt pārējie. Arī Padome nes uz Konferenci jautājumus, ko nevar izlemt vienpersonīgi. Ja katrs struktūrā saprot, kur ir viņa vieta un kas viņam jādara – pazūd bailes no kalpošanas.
Šodienas jautājums ir par to – tukšums starp grupām un Konferenci: vai tas ir jāpiepilda, ar ko jāpiepilda, vai jāatstāj tukšums? Tas ir atkarīgs no grupām. Svarīgi saprast, kā darbojas struktūras veidošanās princips un rīkoties. Galvenais mērķis – nest vēsti, būt vienotiem un rīkoties. Jautājumi, viedokļu apmaiņa - par starpgrupu nepieciešamību.
A. domā, ka vajag starpgrupas. No starpgrupām veidot reģiona grupu un no tās sūtīt delegātus uz Konferenci.
A.E. – kā būtu, ja mums būtu kā Lietuvā – 5 reģioni: Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes un Rīgas reģions? Tagad – ejam pa naža asmeni, bet nepieciešamo naža asmeni.
A.E. uzdod jautājumu A.K.: Konference darbojas visu gadu, arī reģiona konference darbojas visu gadu. Kā A.K. to redz?
A.K. ir pretrunīgas sajūtas. No Hartas: Konference darbojas visu gadu. Pašlaik izveidojies tāds kā pārpratums, jo Konference sanāk vienreiz gadā. VKP varbūt netiekas visu gadu, bet svarīgi saprast, ka šis cilvēks darbojas visu gadu. Konference caur VKP var izteikt savu viedokli visu gadu. Tāda bija šī apgalvojuma jēga. Šo teikumu var saprast dažādi: pēdējās Konferences vadītāja aicināja visus VKP reizi mēnesī pieslēgties konferences darba grupas sanāksmēm, bet tas nav vajadzīgs. Ja šie vārdi nepiepildās, varbūt tos grozīt Hartā?
A.E. uzdod jautājumu A.K. par starpgrupām – iespējamais pagaidu variants ir Zemgales un Kurzemes starpgrupa. A.K. skaidro, ka Latvijas grupu sirdsapziņas lēmums ir pagaidām 2 reģioni un turpināt šo kursu. Kas piepilda šos reģionus, nevajag strukturāli noteikt, bet pielāgoties savām vajadzībām. Reģiona sanāksmē risina reģiona jautājumus. Starpgrupas tiekas reizi 3 mēnešos, reģions – 1 reizi gadā. Ja reģions var atrisināt savus jautājumus, tad nevajag starpgrupas. Jāskatās pašu vajadzības. O. skaidro, ka pats PP priekšsēdētāja kalpošanas pozīcijā darbojas visu gadu kā daļiņa no sadraudzības. Konference ir visas sadraudzības sirdsapziņa. Tā nedarbojas tikai 3 dienas gadā, bet visu gadu. Pasākums, kas notiek 3 dienas ir Konferences sanāksme. Starpgrupu veidošanās – atkarīga no vajadzībām. Lai atbalstītu vienam otru, vienojamies starpgrupās, un, kad vajadzība apmierināta, starpgrupa beidz eksistēt.
6. Kā Kurzemes – Zemgales reģions tiks pārstāvēts Konferences komitejā 2024.gadā? Reģiona pārstāvja izvirzīšana un ievēlēšana.
Priekšlikumi, ierosinājumi.
A. iesaka 2 cilvēkus: vienu uz Konferenci, vienu uz komiteju.
O. skaidro, ka te domāts viens cilvēks, kuru ievēl kā Konferences delegātu gan uz komiteju, gan uz Konferenci.
N. rosina ievēlēt vienu cilvēku abiem posteņiem un otru kā vietnieku, palīgu, kuru pirmais sagatavo nākamajam gadam.
A.E. aicina balsot par 2 cilvēkiem: Konferences delegāts un vietnieks. Ja viens netiek, tad tiek otrs.
D. norāda, ka patreiz galvenais – ievēlēt to cilvēku, kas darbojas Konferences komitejā.
Z. atbalsta D. priekšlikumu – šodien ievēlēt pārstāvi uz komiteju.
O.S. vērš uzmanību – ja ievēlam cilvēku bez vietnieka, varam beigt funkcionēt.
A.E. piekrīt, ka vajag 2 cilvēkus.
Balsojums par to, ka ievēlam delegātu, kurš būs reģiona pārstāvis Konferences komitejā un arī 2024.gada Konferencē un viņa vietnieku.
Par – 12, pret – 1 (I., Jelgava).
Uzklausa mazākuma viedokli. Pārbalsošana nenotiek.
A.E. iesaka D. D. atsakās, jo ieradies reģiona sanāksmē kā novērotājs.
A.E. iesaka K.. K. atsakās, jo maza pieredze kalpošanā.
A.E. iesaka I. un par vietnieci – L.
I. piekrīt kandidēt, L. atsakās.
A.E. iesaka par vietnieci J. J. piekrīt kandidēt.
Balsojums par I. kā Kurzemes – Zemgales reģiona delegāti uz Konferences komiteju un 2024.gada Konferenci.
Par – 13.
Balsojums par J.N. kā Kurzemes – Zemgales reģiona delegāta vietnieci uz Konferences komiteju un 2024.gada Konferenci.
Par – 13.
O. ierosina apsvērt tādu domu – reģions turpina uzrunāt Konferenci, lai reģions tiktu pārstāvēts lielākā cilvēku skaitā. Priekšlikums delegātam no reģiona apmeklēt arī citu reģionu un starpgrupu sanāksmes, lai dalītos pieredzē par to, kā veicas mūsu reģionam un uzturētu vienotību.
J.N. neizprot – uz kādiem kritērijiem varētu palielināt cilvēku skaitu reģiona pārstāvniecībai Konferencē.
A.E. domā, ka tie varētu būt cilvēki, kuriem ir kādas kalpošanas pozīcijas reģionā.
A.K. atklāj, ka Konferencē balsojis pret balsstiesīgo delegātu no reģioniem pārstāvniecību un izskaidro savu pārliecību. Patreiz veidojas situācija, ka ir dubultpārstāvniecība: grupu pārstāvji + vēl pa 1 delegātam no reģioniem.
A.E. secina, ka sūtot pārstāvjus no katras grupas, rezultātā sanāk milzīgs skaits cilvēku. Tie ir lieli izdevumi sadraudzībai.
O.S. uzsver, ka svarīgi ir apmācīt tos, kas uzsāk kalpošanu. Nodot pieredzi. Nekas nav svarīgāks par to, ka cilvēki sanāk kopā. Vajag palielināt cilvēku skaitu no reģiona Konferencē.
O. uzskata, ka svarīgi dabūt šo lietu sinhronu – reģionu vienmērīgu attīstīšanos. Šobrīd Konference ir saredzējusi – ir reģioni. Sākam visi šo lietu ieviest.
J.N. piekrīt, ka Konferences lēmums par balstiesību piešķiršanu delegātam no reģiona ir Konferences atbalsts reģionu attīstībai. Šis ir lēmums uz pārejas periodu un nākotnē varētu Konferncē piedalīties tikai pārstāvji no reģioniem. Lietuvas AA Konferencē gūtā pieredze un secinājumi no lietuviešiem – kad brauca grupu pārstāvji uz Konferenci, bija svētki, tagad, kad uz Konferenci brauc delegāti no reģiona, Konferencē ir tikai darbs, jo visi Konferences jautājumi ir izdiskutēti reģionos.
7. Reģiona starpgrupas – vai vajag? Vai reāli darbosies? Kā tiks sadalītas reģiona un starpgrupu jomas? Kāda šobrīd ir situācija starpgrupās?
A.E. ziņo, ka ir palicis par Zemgales starpgrupas vadītāju. Kasē ir nauda – 111 eiro. Iepriekšējā darbošanās lielā mērā saucās “Ceļš uz reģionu”. Domā, ka starpgrupai būtu jādarbojas.
J.N. uzdod jautājumu klātesošajiem – vai vajadzētu atjaunot Kurzemes starpgrupu?
Tatjana uzskata, ka nav jāuztur formālas, uz papīra, fiziski nefunkcionējošas starpgrupas.
O.S. izsaka savu ierosinājumu, ka starpgrupa varētu sniegt organizatorisku, finansiālu atbalstu grupām – uzorganizēt tusiņu, pasākumu.
A. dalās pieredzē par savulaik darbojušos Kurzemes reģionu (kā starpgrupu). Liepāja, Priekule, Talsi, Ventspils savā starpā sazvanījās, vienojās un palīdzēja Aizputei, Valdemārpilij, Skrundai, Zaņai. Sākumā bija dalībnieki no daudzām grupām, bet ar laiku grupām kļuva arvien grūtāk nodrošināt savu pārstāvniecību kopīgajās tikšanās reizēs – vienmēr bija vienas un tās pašas sejas un nebija kalpotāju paaudžu maiņas. Pēdējais pasākums bija Zaņā – 8 cilvēki. Noslēdza budžetu un pātrauca darbību. Ja organizē starpgrupas, tad saiet uz kādu noteiktu mērķi: notikumu, palīdzību. Ja sauc, būt vienmēr blakus. Priekšlikums – sponsorēšana kalpošanā: atrast sev līdzgaitnieku, kam nodot savu pieredzi un otrādi – katram kalpotājam atrast sponsoru kalpošanā.
8. Par kalpošanas popularizēšanu grupās
Z. dalās pieredzē par kalpošanas popularizēšanu Ķekavas grupā. Kā piemēru min grupas dalībnieci M., kuras kalpošana grupā ļauj izdarīt secinājumu, ka kalpot var arī tad, ja nav pieredzes kalpošanā. M. uzsāka kalpošanu 1 g.2 mēn skaidrībā. Pateicoties tam, ka grupa palaida savu baneri Facebook, šodien grupā ir 3 jaunatnācēji. M. ir apsolījusi dalīties pieredzē un palīdzēt uztaisīt šādu baneri katrai pilsētai. Z. apliecina – tas strādā un anonimitāte netiek pārkāpta. M. kontaktus var iegūt caur Z.
K. savā Talsu grupā ir kļuvis par sekretāru, mantzini, sapulces bieži vada viens. Grupai ir savs saziņas čats, kurā viņš uzrunā pieteikties kādu novadīt sapulci. Dažreiz kāds atsaucas. Kāda māsa pieteicās izveidot baneri Facebook līdzīgi kā Ķekavas grupai. Uz Talsu grupas atklāto sapulci bija atnākušas sociālās darbinieces un bija patīkami pārsteigtas. K. ir atsaucies arī Kuldīgas grupas aicinājumam pēc atbalsta un brauc arī uz Tukuma grupu. Aicina līdzi grupas biedrus, taču atsaucība nav liela.
O. atgādina par tikko pavasara Konferencē apstiprināto anonimitātes ziņojumu un aicina uzmanīgi attiekties arī pret interneta anonimitāti, ievērojot ne tikai savu anonimitāti, bet arī to cilvēku, kas ir ar mani dažādās Facebook grupās. Ieteikums – lai “laikotu” un “dalītos” ar dažādiem neviennozīmīgi vērtējamiem (ar AA) saistītiem baneriem, izveidot sev feikprofilu un šādos baneros norādīt nevis personīgos telefona numurus, bet grupas telefona numuru.
9. Grupu viedokļi par 7.Tradīcijas sadali “Grupa – Reģions – Sadraudzība.” Vai grupas ziedoja naudu Reģionam, tostarp – šai sanāksmei?
J.N. – no grupas neziedo. Ir ieradušies 4 ventspilnieki. Ziedo šai sanāksmei individuāli.
Z. – grupa dod naudu degvielai un ziedojumam šai sanāksmei.
K. – paša ziedojums ir maksa par degvielu uz reģiona sanāksmi. Par ziedojuma sadali: grupa mēnesī saziedojusi 120 eiro, K. izsaka grupai savu priekšlikumu: grupai paliek 50 eiro, sadraudzībai 50 eiro, 20 eiro reģionam.
T. – reģiona sanāksmei ziedo individuāli. No grupas ziedojumiem - 95 sadraudzībai. Literatūru iepērk par grupas naudu.
A. – 20 sadraudzībai. Šāds lēmums tika pieņemts kādā no pirmajām Konferencēm, pie tā arī pieturās.
A.E. atgādina, ka ieteicams 2 mēnešu rezervi paturēt grupā un dalās pieredzē, ka, apmeklējot daudzās valstīs sapulces, secinājis – uz galda nekur nav konfekšu un cepumu. Tos atnes sapulces dalībnieki.
O.S. kā labo piemēru min, ka nupat Valmieras grupa ziedojusi 150 eiro Smiltenes grupai, kurā ir 4 cilvēki, gada jubilejas sarīkošanai. Attiecībā uz ziedojumiem, O.S. aicina neuzlikt tos kā likumu, bet kā rekomendāciju.
10. Grupu aktualitātes. Par grupu inventarizāciju. Vai kādām grupām nepieciešama reģiona palīdzība? Kā reģions var palīdzēt?
J.N. stāsta, ka saskārusies ar tādu situāciju, ka grupas sirdsapziņa nav informēta. Jebkāda informācija, kas ienāk no kāda informētāka biedra, tiek uztverta kā diktatūra. J.N. šobrīd lūgtu reģiona palīdzību Ventspils grupas inventarizācijas veikšanā.
T. veikusi 1.soļa grupā inventarizāciju un dalās savā veiksmīgajā pieredzē.Grupas inventarizācija ir par to, vai mēs kā grupa atbilstam AA prasībām.
11. Pārējie jautājumi.
Z. paziņo, ka maija beigās, jūnija sākumā brauc prom no Latvijas, tādēļ nepieciešama rotācija reģiona vadītāja kalpošanas pozīcijai.
A.E. atgādina, ka tad, kad kandidēja Z., otra kandidatūra bija N., kurš neteica nē. A.E. ierosina uz reģiona vadītāja kalpošanas pozīciju kandidātu – N.
Balsojums par to, lai Kurzemes – Zemgales reģionu uz gadu vada N.
Par – 13.
12 . Mantziņa ziņojums. Ziņo I.
Kasē bija 199 eiro. Par cienastu reģiona sanāksmei iztērēti 148 eiro. Šodien saziedoti 148 eiro. Tātad - reģiona kasē šobrīd 199 eiro.
Literatūras pārzine L. ziņo, ka šodien AA literatūra pārdota par 88 eiro.
13 . Nākamas sanāksmes laiks un vieta.
Ierosinājums – nākamā tikšanās vieta: Kuldīga.
Ierosinātais datums – 23.jūlijs, jo jūnijā ir Jāņi un Dziesmu svētki.
Balsojums – par to, ka nākamā Kurzemes - Zemgales reģiona tikšanās būs
23.jūlijā, Kuldīgā?
Par – 13.
Nākamās tikšanās vieta un laiks: 23.07.2023., Kuldīga, 12.00 – 16.00.
Aicinājums – ņemt līdzi cilvēku no savas grupas, lai radītu interesi, izpratni un piesaistītu kalpošanai.
Ierosinājumi nākamajai sanāksmei
1) turpināt jautājuma par starpgrupu nepieciešamību apspriešanu;
2) aicināt kādu ziņot par Latvijas AA 35 gadu jubilejas pasākumu;
3) aicināt V. ziņot par Liepājas grupas 30 gadu jubilejas pasākumu;
4) sponsorēšana kalpošanā – viedokļu, pieredzes apmaiņa.